Pārskatot treniņdienasgrāmatu, šīs ziemas ieplānotais laiks veiksmīgi aizpildījies ar treniņiem. Katru mēnesi, sākot no oktobra, ir sanācis aizceļot uz Somiju un patrenēties smalkākos apvidos, kas noder vienmēr. Jau labu laiku iepriekš esmu daudziem teicis, ka nav obligāti jādzīvo kaut kur svešumā un jādomā, ka rezultāti orientēšanās būs labāki nekā iepriekš. Kaut gan tas arī ir atkarīgs no katra cilvēka individuāli. Īsi paskaidrojot, varu teikt, ka nometnes ārpus Latvijas bija 3dienu garas, no tām dažas jau ir aprakstītas tepat zemāk ;). Varu teikt par laimi, pazīstot praktiski visus mūsu stiprākos censoņus šajā sportā, patrenējoties kopā, nepieciešamo no treniņiem varu arī “paņemt” sev. Atceroties kaut vai nometni rudenī Saldus pusē ar kurzemniekiem, un Madonas pusē patrenējoties ar G.Ikaunieka, J. Lejiņa audzēkņiem un Rīgas pusē I. Šustas vadītajos treniņos – kopumā varu teikt, ir bijis vispusīgs treniņprocess un apjoma darbs ir pilnībā izpildīts. Protams, kā jau katru gadu mans lielais uzsvars ziemas laikā ir slēpošana. Slidsolis vai slīdsolis, kā pareizāk teikt īsti nezinu, bet pie apjoma km tas rada patīkamāku sajūtu, jo skrienot tie kilometri lēnāk nāk pretī ;). Varu minēt, ka nedēļas vidū mazie ātruma intervāli un spēka treniņi neizpalika. Man īpaši patika Ievas treniņi, kad pārmaiņus sajutos kā vieglatlēts, kuram ir jāmāk labi lekt un ātri kustināt kājas, pavadot 2 stundas manēžā, daži jau to zina  – Ozons kluba biedri.

Nākamnedēļ ar savu somu klubu dodos uz dienvidu nometni Spānijā un tad jau pēc 5 nedēļām ilgi gaidītās pirmās lielās sacensības starptautiskajā arēnā Dānijā, Spring cup 23-25.03.

Mazu uzsvaru vēlos likt uz 21-22.04 Rīgas kausu sacensībām, izskatās, ka organizatori centušies šīs sacensības pacelt augstākajā līmenī. Redzēs kā būs ar online gps un citām atraktīvām lietām. Man vēl nav nācies Latvijā piedalīties ar šādām ierīcēm. Pieteikšanās jau atvērta un ir vērts pievērst uzmanību arī balvu fondam!

Ceru, ka pārējie elites orientieristi nav pazuduši un drīz arī viņus satikšu ;), bet šobrīd sajūta, ka visi pa kluso trenējas, un īsti nevar saprast, vai viss būs pa vecam, vai tomēr nē?

Beidzot sasnidzis un varam nodoties slēpošanai, aizmirstot nedaudz skriešanu. Man nu jau divas nedēļas ir sanācis Madonas pusē paslēpot un varu teikt to labāko – slēpot tas ir tā vērts! Parasti, kad padzīvo pa Rīgu, tad neviļus jau rodas domas, ka kaut kas pietrūkst – to rīdzinieki varbūt paši izjūt labāk, bet man noteikti pietrūks kalnu treniņu un paskrienot kaut vai pa apvidu ar karti tas ir par maz. Dažas dienas pirms Ziemassvētkiem paskrēju pa Madonas kalnaino apvidu un gandrīz jau var pielīdzināt jau Siguldas nogāzes.

Varētu teikt neliela iesildīšanās pirms slēpošanas treniņiem. Apkopojot manas divas pieminētās nedēļas savācu ap 300km. Taču varu minēt – biju inspicēt Kusas mežā karti priekš ziemas orientēšanās sacensībām, kas notiks 21-22.01. varu teikt, ka būs ļoti interesanti un atceramies, par nūjām ar platiem uzgaļiem un ski-o specifiku, tas tomēr ir savādāk nekā vasarā. Uzskatu, ka fiziskajai sagatavotībai ir noteicošā loma. Lai uzvar spēcīgākais! Diemžēl nepiedalīšos šajās sacensībās. Tikmēr patrenēšos vasaras orientēšanās tehniku ar savu somu klubu.