Sezona tuvojas lieliem soļiem. Pabūts dažās nometnēs, un jau pirmie jaunie secinājumi radušies. Satikti jauni kluba biedri Somijas klubā TuMe. Viss lēnām briest kaut kam jaunam un patīkamam :). Spānija, Slovēnija, Zviedrija – esmu ieskrējies un varu teikt – orientēšanās ieiet jaunā gultnē nekā ierasts.

Kopējais starts, nakts-o pirms dažām dienām netālu no Nykoping pilsētas Zviedrijā, ap 100 dalībniekiem – tas bija šīs sezonas labs tests, jo vienmēr esmu uzskatījis, ka sacensības ir savu spēju notestēšana. Pēc manām domām, šīs sacīkstes parādīja, ka daudz kas jāmācās ne tikai gatavojoties, bet arī pašu sacensību laikā. Vari piekrist vai nepiekrist. Pirms došanās distancē, ir jāapzina noteiktā apvidus specifika un tam jāpiemēro attiecīgs tehnikas izpildījums, lai varētu teikt, ka sacensības arī kaut ko iemāca, un tas liek pārdomāt taktiskos soļus. Apliekot labo roku ap zodu, varu teikt, mjā interesanti skriet un skatīties, kas un kā notiek. Nedaudz saminstinoties un paskatoties kp. kārtas nr. – vismaz 5 pozīcijas zaudētas + vēl 5 pozīcijas esi zemāk nokrities, jo lielajā burzmā grūti atzīmēties pie SportIdent iekārtas. Varu teikt, lielākoties naktī skrienot, man pat nebija sajūta, ka apkārt būtu tumsa, laikam biju aizrāvies ar orientēšanos.. Rezultāti, GPS man 15.v, 22sek aiz līdera lietuvieša Algirdas Bartkevicius.

Bilde no Slovēnijas nometnes –

Slovēnijas nometne 07.03.2015

Atceroties nometni Slovēnijā, tad 4. dienā bija ieintriģējošs apvidus –

Ziemas nometne 14-24.02 tika pavadīta netālu no Viseu pilsētas, Casa de Darei pilī, kur kopā ar somu kluba biedriem un citu valstu sportistiem pavadījām kvalitatīvu treniņnometni. Tagad, kad esmu jau atbraucis mājās – Latvijā, tikai iestājoties atslābumam, novērtēju, kas ir iegūts šajā treniņprocesā. Skriet pa zemes ceļiem un kartēm ir it kā pašsaprotama lieta, tomēr daļēji arī piespiešanās, ieguldot darbu un bāzi turpmākajai sezonai.

Jau pirms nometnes galvā pazibēja divas  idejas, savā starpā pretrunīgas. Pirmajā variantā plāns bija trenēties ar pilnu atdevi un savā ziņā veidot šo nometni kā smago nedēļu. Otrais variants bija trenēties prātīgi, liekot mazu akcentu arī uz nedēļas beigās notiekošajām sacensībām. Es izvēlējos otro variantu, mazliet sevis taupīšanas nolūkos. Joprojām ir dienas, kad mans organisms reaģē mazliet nesaprotami, kas ir izslimotās slimības sekas. Bet šo gadu laikā jau esmu iemācījies adekvāti reaģēt un ar to sadzīvot ;).

Sākumā treniņus plānoju 2reizes: dienas un nakts – o. Kā daudzreiz esmu teicis, treniņš nakts stundās ir kaut kas īpašs. Ja ir iespēja nākamajā dienā atgriezties tajā pat apvidū un izvērtēt vietas, kur iepriekš īsti neizdevās saorientēties, tad šī diena ir kā atšifrējums mīklai un atviegloti “pasaka”, ka tomēr viss ir kārtībā un visa pamatā naktī “sastrādātais” ir līdz galam neuztvertā info. Man ļoti iepatikās Viseu meži, cik sapratu, tad 2012. gadā šeit notika POM sacensības. Mani fascinēja tas, ka kartes ir līdzīgas Somijai – klinšaini, skarbi apvidi, taču atšķirība starp Portugāles apvidiem bija pamanāma, ko īpaši labi izjuta paši somi, kuriem apvidus sagādāja grūtības orientēties.

Šis sporta veids ir savā ziņā īpatnējs. Visi mēs zinām, kā pamatā orientēties, taču, kad bija pienākušas sacensības un sestdienas 22.02 vidējā distance, tad rezultāti bija gana iespaidīgi. Tjerī sevi izcēla uz pārējo fona. Tas lika aizdomāties. Vai viņam vispār ir laiks ieskatīties kartē? 😉 Ko viņš dara tādu, lai kp paņemtu ātrāk ? Vai tā ir agresīva skriešana? Man tomēr gribas domāt, ka viņa kartes lasīšanas ātrums ir lielāks un fiziskā skriešana viņam lielas grūtības nesagādā. Bet man vienalga ir prieks par savu izcīnīto 4.vietu! 🙂 Nedēļas laikā teikšu, ka apguvu daudzas nianses šim skarbajam apvidum, un tas attaisnojās rezultātā.

Mans ceļš no vidējās distances:

Nākamajā dienā bija garā distance, kuru veicu treniņa režīmā, visu distanci nenoskrienot 😉 Ir dažas lietas, ko šoreiz nevar stāstīt.. kapēc. Kopumā patika, īpaši, kad mani panāca Ionut un Jan, tad dažus kp skrējām kopā, un varēju papētīt šo sportistu tehnisko izpildījumu. Kaut gan sapratu, ka 15 000 mērogs liek skriet savādāk – daudz rupjāk, un man gribas teikt, ka vairāk dominē fiziskais kā tehniskais izpildījums. Atzīšu, to vairāk sapratu pēc distances ( lielākās daļas) beigšanas, jo ir jāmāk sevi piespiest skriet, arī tehniski pareizi, netērējot lieki laiku uz kartes lasīšanu. Jā, daudz lietas salasīju par daudz, kp nāca paši pretī bez liekas piepūles. Bet bija viena vieta, kur it kā visu salasīju, bet kp nav 🙂 Ko darīt? Mazliet neizpratne, bet tad savācos, jo nebiju uzskrējis līdz kalna augšai, tad sapratu, ka 5m horizontāles ir augstākas un tas arī dod savu atgādinājumu. Treniņos ir jāskrien atbilstoši distancei atbilstošā mērogā un galvā to visu vajag “saslēgt”, lai viss ritētu gludi! 🙂 Te gribas minēt to, ka trenējos 10 000 mēroga kartēs un 15 000 mazliet rada neizpratni attāluma izjūtā. Mācība laba jebkurā gadījumā un prieks, ka kluba biedri ir motivēti trenēties un arī mūsu latvieši: Andris, Artūrs, Jānis K, Edgars, Kalvis, kuri pagodināja Portugāles mežus ar savu klātbūtni.

Paldies Suunto Latvija par Suunto Ambit 2s pulksteni!

Dzīvojam laikmetā, kad viss strauji attīstās, un dažreiz pat nespējam aptvert, it īpaši elektronikas jomā, kad dotā prece jau morāli novecojusi. Atzīšu, ka līdz šim jau vairākus gadus lietoju Polar RS800CX pulksteni, kas treniņiem bija labs un noderīgs. Bet apstāklis, ka pulkstenī ir iebūvēts satelītu uztvērējs un ir iespējams veikt gps analīzi, kad nepieciešams, rada ērtumu un paver daudz plašākas iespējas, ko līdzšinējais cīņu biedrs – Polar pulkstenis – nespēja nodrošināt.

Varu minēt, ka man movescount.com/members/msirmais ir izveidots savs profils. Tur var labi sekot līdzi manām pēdējām aktivitātēm, kā arī citu Suunto pulksteņu lietotāju treniņiem. Tāpat manas web lapas labajā apakšējā stūrī ir links uz maniem treniņiem.

Trenējamies un tiekamies Mežā! 😉

14-24.02 paredzēta orientēšanās nometne Portugālē, gatavojoties uz EOC, kurš notiks 9-16.04

Suunto Ambit2s