Šī bija 9. reize, kad piedalījos 10milas stafetēs, tas ir, jau kopš 2002. gada, un godam kopā ar komandu izcīnījām augsto 9.vietu! Paldies komandas biedriem, kas lielāko darbu paveica nakts laikā un spēja noturēt šo pozīciju 🙂 Jāatzīst, ka šī bija pirmā reize, kad skrēju pēdējo stafetes etapu 10milas sacensībās. Citi teiktu, ka nekas īpašs tur nav, paņem karti, kompasu un noskrien sacensības, bet tomēr man tas bija kas īpašs un satraucošs. Tā zināmā mērā ir savstarpēja uzticēšanās no komandas biedru puses un arī sajūta, ka esmu esmu īstajā vietā, lai šeit parādītu sevi no labākās puses. Kā jau visās stafetēs – izkliedes kp pielietojums un sacensību gars starp daudziem citiem sportistiem – ir mazliet kā stimuls un dzenulis skriet ātrāk, kaut gan maz ietekmējos no citiem un spēju visu koncentrēšanos atstāt pie savas kartes un neskatīties citu virzienā. Jau no paša starta, kad Kimmo finišēja, skrēju pilnīgi viens, un nebija iespēja kādu panākt, jo atstarpe no iepriekšējā sportista bija apm. 4min. Jāgaida, kad organizatori apkopos rezultātu un gps, lai varētu salīdzināt savu skrējienu ar labākajiem :). Kad biju noskrējis pirmo apli – ~8km garu, likās, ka ir pieveikti kādi 4-5km kā iesildīšanās, tad sekoja nākamie 8km, un orientēšanās sarežģītajā apvidū turpinājās. Jāatzīst, ka joprojām mani nepamet tās 2 situācijas, kur gandrīz “pazudu” kartē. Viena no tām bija – it kā lasi karti un salīdzini apvidū paugurus un klintis, un vēl mēģini saprast kā taktiski paņemt kp, bet pēkšņi saproti, ka kaut kas nav – neredzi dabā kartē uzzīmētos kalniņus, un apvidū nav ko tiem pielīdzināt.. uz vienu mirkli iestājās tāda kā panika, bet tajā pat laikā miers – pag, es taču visu saprotu, un nav man kp jāmeklē aiz katra kalniņa vai klintiņas.. Risinājums bija lielāks purvs, kas atradās netālu no kp. kā droša piesaiste. Yes, man izdevās! Pieskrēju pie purva, salīdzināju, vai esmu pareizā vietā, un paskrēju kādus 20m uz priekšu pa kalnu grēdu.. re, kreisajā pusē ieraugu savu kontrolpunktu! Pēc stāstītā kādam izklausīsies varbūt kādas 3min kļūdās, bet, pēc savām domām, ~30sek. Phū, it kā iekšēji var uzelpot, bet gaiss ir ievilkts, un sasprindzinājums tiek noturēts iepriekšējā līmenī līdz pat finišam! 🙂 Tā arī mēs finišējām 9.v., nepacēlu komandu augstāk, nenolaidu zemāk. Tie 16,5km, domāju, ne katram būtu pa spēkam, bet ne jau tas āķis slēpjas distances garumā, bet gan tajā, vai esam gatavi cīnīties tikpat augstā līmenī kā konkurenti, un, protams, jāatrod jau arī veids, kā būt soli priekšā tām pārējām 285 komandām, kas palika aiz mums. Rezultāti šeit. Etapu sadalījums mūsu somu klubā bijā šāds:
1. Kristaps Jaudzems
2. Vyacheslav Mukhidinov
3. Jussi Suna
4. Kalvis CK Mihailovs
5. Janis Krumins
6. Erik Thorsson
7. Manu Mutka
8. Edgars Bertuks
9. Kimmo Pajula
10. Es
