Esmu tepat, un, kā saka, mežs vilina visu laiku! 🙂 Šoreiz ir kaut kā samērā grūti komentēt savu sniegumu pēdējos skrējienos – klubu stafetes, Latvijas čempionāts. Jo vairāk gadi tiek pavadīti šajā sporta veidā, jo vairāk uzsvaru gribas likt uz fizisko sagatavotību. Šis sporta veids ar vien vairāk iegūst krosa skrējiena aprises. Savā veidā uzsvars tiek likts uz fizisko sagatavotību, tajā pat laikā tas ir mānīgs sauklis, jo jāapgūst šī sporta veida pamati, lai drosmīgi varētu teikt, ka orientēšanās tehnika praktiski netiek izmantota. Kad izskrieti augstvērtīgi rezultāti, mums katram parādās iekšējs smīns un pat lielība, kas tad tur liels – vinnēt maču! Man tā šobrīd gribas uztvert  katru maču. Tomēr jāpiebilst, ka es tā varu atļauties darīt. Kā saka treneri, ir jāpārredz spēles laukums, un tad jau viss ir vienkārši. Šis sporta veids, vērtējot no vienas puses, ir sarežģīts, bet kopumā viegls, ja saprot lietu īsto būtību.

Auseklis IK

Klubu stafetes man tiešām bija kā tests, jo nezināju, kā reaģēs mans organisms uz lielām slodzēm, pēc pietiekami ilga pārtraukuma, praktiski neveicot treniņa procesu kā tādu. Biju priecīgs, jo no labākajiem atpaliku ap 2min, tehniski pieļāvu 30sek kļūdu uz īsu etapu, varbūt ātrumā iekarsu, ieskrēju paralēlā situācijā un sēņotājam prasīju kur kp? 😉 Saskatījāmies un sapratu, ka esmu paskrējis garām kp vietai, tad palūkojos no kalna virsotnes, jā tur jau tas ir pie saknes oranžā krāsa…

Edgars, Es, Lauri

Latvijas čempionātam iekšēji mēģināju noskaņoties 1 mēnesi pirms sacensībām. Sākumā nezināju, vai vispār piedalīšos. Katras sacensības ir kaut kas nezināms – gandrīz gribas pielīdzināt loterijai. Tikai kā parasti pēc finiša saka – uzvar spēcīgākais. Šeit it kā varu piekrist, tomēr, ja liek klāt 2.dienu – stafeti, citi teiks, jā, Mārtiņš pirmajā dienā safanojās, ka ir gana spēcīgs un otrā dienā mazliet pārdega. Kā jau zināms latviešiem daudz ko no malas patīk analizēt 😉 tas jau patīkami, jo viss jau vērsts uz to, lai nākamajās sacensībās startētu vēl labāk. Par pirmo dienu gribas teikt, tehniski izpildīju visu, ko ieplānoju, un karti gribējās slavēt, tikai mazus brīnumus varēja  just jau zaļajās nogāzēs, purvos, lieki sakrituši koki. Tomēr tas mani neizsita no “sliedēm”.

Edgars, Jānis K, Lauri, Jānis T, Mikus un es apbalvošana Latvijas čempionāts

Toties gribot negribot, ja pieliek klāt 2. dienu – stafeti, tad sākās brīnumu lietas. Dabā vienkārši nevarēja īsti atrast pēdējo piesaisti, salīdzinot ar karti, un kur nu vēl bez kļūdas paņemt kp. Tas radīja neizpratni finišā. Tu skrien, lasi karti, bet tajā pat laikā sajūta, ka skrietu pa nesaprotamu vietu, ne jau to, kas uzzīmēta. Toties šobrīd esmu samierinājies un sapratis, ka lieta ir gana vienkārša – kp salikti ne visai izzīmētās vietās, un tas manī, iespējams arī citos, radīja to izbrīnu. Bet, ja skatās no zīmēšanas puses – negribētu būt šo cilvēku vietā, jo uzzīmēt plūstošu apvidu, kur saaugušas papardes, kuras slēpj kādu ieplaku vai kalniņu, tas ir pagrūti, varbūt visas papardes jānopļauj 😉 .. Tas tā, te negribas kādu aizskart vai apvainot. Katrs dara savu darbu. Turklāt apstākļi visiem vienādi. Tikai jāpiebilst no savas puses, man zuda cīņas garša. Brīžos, kad čaļi cīnās par sekundēm, vienam farsta kp ir ar piesaisti, bet otram kp burtiski ir jāmeklē peldošā apvidū, to ķemmējot, tas kaut kā rada iekšēju neizpratni un zūd azarts cīnīties līdz galam.. Zinu, ka Vilius bija pietiekoši satraucies par rezultātu, jo uz 1.kp viņš skrēja man līdzi, kartē maz esot ieskatījies.. pat nezinu kurā vietā viņš man paskrēja garām.

Vidējās distances rezultāti
Stafetes rezultāti
Klubu stafetešu apraksts
Klubu stafešu rezultāti

Karte LČ vidējā distance:

Karte LČ stafete: