Tikko atgriezos no Zviedrijas un ar patīkamiem iespaidiem varu teikt – JĀ esmu gatavs ar ārzemniekiem cīnīties un neslikts rezultāts Smalandskavlen sacensībās – 11.v. Protams, tas ir neliels nepatīkams pārsteigums, jo komandai bija jābūt 3-niekā – tur nebija šaubu. Taču nu jau vairāku sacensību iespaidā mazliet ir biedējoša sajūta, kurš tagad no sportistiem noraks maču? Varētu teikt, kā kūļāšanās uz vietas. Viens izskrien ļoti labi, nākošais etaps norok distanci.. nav kopējās gandarījuma sajūtas, ka komanda censtos un izdarītu pēc labākās sirdsapziņas. Biju ātrākais savā etapā un tas ir lielais pluss TuMe komandai – no 14.vietas pacēlu uz 5.vietu. Domāju, ka Kalvis noturēs šo pozīciju, taču nekā.. Varbūt jau iejuties jaunajā komandas sastāvā, nenesot atbildību par veco klubu.
Kāpēc neej uz Kalevan Rasti? Tur, visticamāk, neviens nenoraks.
Tas ir nopietns jautājums, bez ironijas.
Iespēja ir daudz kur aiziet. Klubu maiņa noteikti nāktu par labu, jo šobrīd neredzu baigo izaugsmi šī brīža klubam – TuMe.. laiks rādīs
Mārtiņ, ej uz Halden SK, ja ne tad beidz ākstīties un nāc pie mums – IKHP Tevi gaida :p