Paldies sponsoriem, kas deva iespēju aizbraukt LAT izlasei uz Pasaules čempionātu Francijā! Augstāko vietu no mums izcīnīja Aija – 9.v garajā distancē. Mans sasniegums individuāli – 26. vieta vidējā distancē. Stafetēs ar Kalvi un Edgaru – 11.vieta – tāda pati, kā pirms gada. Pēc šīm sacensībām varu droši uzelpot un teikt, ka francūži bija atraduši ko specifisku šim sporta veidam, neskatoties, ka iepriekš nebija skriets šajā apvidū un skaitās kā nacionālais parks. Ja paskatās uz mūsu – latviešu vājajām pusēm, tad viennozīmīgi tie ir kalni. Ir nepieciešams daudz spēka un piepūles, lai distancē neapstātos un sev pateiktu – es to varu, man nav tik grūti kā izskatās.. arī vidējā distancē atceroties ~125m kalna nogāzi, mēs ar Andreju Hramovu uzskrējām un turpinājām orientēties, bet es nenojautu, ka drīz man organisms teiks -stop – tas ir par smagu. Kad paliek grūti – sākumā pat neapzinies, ka tā ir, bet kad sāc darīt neadekvātas lietas, tad tas nozīmē, ka kaut kas nav kārtībā. Daudz nekļūdījos, jo spēju visu uzmanību nokoncentrēt uz tehniku, taktiku – tik ātrums strauji zuda un nespēju to noturēt tik lielu, lai paralēli domātu.. zinu, ka ~1min30sek zaudēju tieši tādēļ pēc skatītāja kp. kur bija atlicis 1km. Tagad tik rodas jautājums – kuram bija viegli? Vai tomēr jābūt labāk sagatavotam un ārējie apstākļi neņemtu virsroku. Esmu gandarīts par sasniegto, taču apzinos, ka tā nav mana virsotne! Stefetē mūsu komanda izcīnīja 11.vietu no 40 valstīm. Šis čempionāts izcelsies ar specifisko apvidu, kur es teiktu nav iespējams attīstīt savu maksimālo ātrumu un vēl paralēli orientēties. To parādīja sieviešu stafete – daudzas mēģināja skriet ātrāk – tik pēc tam arī daudz maldījās un pieļāva rupjas kļūdas. Uzskatu, ka stafeti noskrēju atbilstoši savām spējām, nepieļaujot nozīmīgas kļūdas!
Vairāk info no WOC2011
Tiekamies drīz mežā!
paldies par info…
Lūdzu! 🙂