Daudziem jau varētu būt ierasts, ka ziemā sportisti meklē ko līdzīgu vasarai.. Arī es jau dažus gadus mēģinu februāra-marta mēnesī pabūt vasaras apstākļiem līdzīgos apvidos, lai trenētos un apgūtu to, kas mazliet piemirsies ziemas mēnešu laikā.  Aizvakar atgriezos no 10dienu treniņnometnes – Antalya. Daudz neanalizējot, jāsaka – ir tā vērts! Brīži, kad nakts melnumā gandrīz vai apmaldies un nesaproti, kāpēc tā. Vai arī brīžam nespēja skriet pēc virziena vai smagās kājas un arī ātrums, kas liekas nav pietiekošs.. Taču visam tā jābūt! 6.vieta Turkish o-cup sacensībās parādīja, ka nemaz tik lēns neesmu (Rezultāti). Izskrietas 23 kartes – un Antalya piekraste un tuvākajos kalnos pabūts un varētu teikt apgūti! Iedvesmoja treniņi kopā ar Baekkelagets un Lidingo – tādu izskrieto ātrumu nav nācies sasniegt vienatnē.  Piemēram, vienā no treniņiem bija jāveic 3 apļi, katrs aplis 2,5-3km garš. Pēc pirmā apļa tu izskrien un saproti, ka nekas īpašs – tā it kā sprints būtu noskriets pilsētas ielās, taču kad seko 2. aplis.. tad jau parādās trenētības līmenis. Neaizmirstami, kad distances lielāko daļu sekoju Pasaules čempionam vidējā dist.(2010) un tad pēkšņi spēju sakoncentrēt spēkus un distances beigās viņu apskrienu.. Drīz ielikšu video, kā tas būs redzams. Dažas kartes ievietoju arhīvā.  Martā jau Spring cup un arī nometne Ventspils pusē.