Pēc Baltijas čempionāta līdz gada sacensībām – Eiropas čempionātam (EOC) palika tieši 2 nedēļas, kurš risināsies Ventspilī! Svarīgi, lai katrs, kas piedalās, sagatavotos pēc iespējas labāk gan fiziski, gan garīgi..
Pavasara sacensības bija labs atrādīšanās veids katram savai sagatvotībai.. 🙂 Citi jau zin, ka orientēšanās ne tikai ar fizisko izcīna augstas vietas, bet gan piepūlot pelēko vielu – smadzenes.. Nez cik procentuāli būtu šī attiecība vajadzīga, lai būtu labs orientierists, taču domāju, ka visam jābūt līdzsvarā. Zinot, ka katru gadu kartes tiek zīmētas arvien precīzākas, tad orientēšanās – pārvietošanās pa “karti” kļūst ātrāka.. Gribētos attiecību starp skriešanu un orientēšanās tehniku likt 60% pret 40%. Jo ir arī zināms, ka pieļauto kļūdu daļēji var kompensēt ar lielāku ātrumu.. taču elites grupā tas maz ko izsaka, tas ātrums ir liels. Ja finiša spurtam līdzīgu ātrumu pielietos distancē, tad tas viennozīmīgi novedīs pie kādas kļūdas vai pārpules, kad nespēs pietiekoši precīzi salasīt karti. Un ja runā par precīzo orientēšanos, tad tas ārī diskutējams temats.. Atceroties studiju laiku, tad tika minēts šads tehnikas pielietojums.. Jautājums ir vienkārš – kā var būt precīzā orientēšanās, ja karšu precizitāte ir ~95%? Tas cipars, ir manis izdomāts, tā, ka pretenzijas vērst pret mani.. Es teiktu, ka kartēs attēlotais ir kā mākslas darbs zīmētāja skatījumā.. Un LV ir jau zināmi gadījumi, kad vienu apvidu mēģina zīmēt dažādi zīmētāji.. līdz ar to šo karšu izskatam jābūt it kā vienādam, taču nedomāju, ka reāli tā būs! 🙂 aizrunājos…

Gribēju vien teikt paldies Kusas censoņām, ka vakar manā ātruma treniņā pielietojot velosipēdus, veicināja mani skriet ātrāk! 🙂 ( Dāvis, Agnese) un tie kas neticēja, ka 49min varēja izskriet Zelgauvsku, tad apstprinu, varēja gan! 🙂