Dramatiska cīņa, azarts, kopējais starts!

Man tiešām patika šī cīņa par vietām, jo jau no paša sākuma viss notikās līdzīgi kā 10milas vai Jukolas stafetēs. Līderu maiņa notika visu laiku. Pirmais kp visiem vienāds, uz to izcēlāmies mēs ar E. Bertuku, tad pašķīrāmies katrs uz savu pusi uz apmēram 10min, tad distance uz kādu mirkli vienāda. Bet izteikts līderis neparādījās līdz ~5km, tad sākās garāki etapi un vadību izrāva E. Bertuks. Zinu, ka pārējie arī netālu turējās, bet man bija mazliet jāpiespiež, lai turētu šo ātrumu. Tuvojās 10.kp, kas pieļāva izvēles iespējas dodoties uz kp., es aizskrēju pa kreiso pusi un Edgars pa labo, bija neliela intriga, kurš tad būs pirmais uz nākamo kp., atzīmējos, nevienu nemanīju – joprojām jautājums esmu priekšā vai aiz.. Neko darīt, turpinām cīņu, seko 11.kp kā skatītāju kp., pa ceļam uzmundrinu mazos censoņus ;). līdz distances beigām aptuveni 1/3 no kopējā 8km garuma. Esmu viens, cīņā ar kalnaino Ogres apvidu, vēl ieraugu spīdīgas ačteles – ne jau kāds plēsoņa, protams, vietējais kaķis izbijies skatījās uz mani. Tad ceļā uz 12.kp mazliet apstājos uz stigas, lai vēl noprecizētu kp ieeju.. atskatos – no muguras viens raitā solī man seko –  uzsaucu viņam, sapratu pēc balss – Edgars. Turpinām orientēties, esmu nedaudz priekšpusē un neviļus galvā iešaujas doma kopā finišēt – draudzības vārdā! Tad seko pēdējā izkliede ar taureni un neradot nekādu izbrīnu – ja jau pirmajā izkliedē mēs skrējām atsevišķi, tad šis taurenis nebūs izņēmums. Tā arī bija, no 14.kp ar Edgaru pašķīrāmies un skrējām katrs savu noteikto kp secību. Varētu teikt, intriga saglabājas, jo skrienot taureni ieraugu vienu no brāļiem Skujeniekiem – ahā, tas nozīmē, ka sekojošā grupiņa aiz mums ar Edgaru ir netālu.. Neko, turpinām skriet uz 18.kp mazliet saminstinos, jo nemanu skudrupūzni, bet aiz tā seko purvs, kurš mani sabremzēja, tad skrienu atpakaļ – +15sek, mazliet žēl, tad 19. kp kā pirmspēdējais, no attāluma redzams, ka neviens netuvojas, atzīmējos un ātri skrienu uz pēdējo kp. Hmm, kaut kas elso – nav 2reiz jāmin – Edgars. 😉 Nu ko, kas notiks tālāk? Tad jau redzēs..

Skrienam abi pa zemes celiņu, līdz finišam palikuši kādi 400m, Edgars pieskrien tuvāk, prasa vai es varu vēl ātrāk, saku, ka mazliet varu  – paspiežu no sevis, kas vēl palicis, Edgars ar pieliek.. Hmm, kas tālāk? Labi, spiežu gāzi grīdā, Edgars arī! TU zini to sajūtu, kad skrien ar visu atdevi un tavs konkurents lēnām attālinās? 😉 ( Pēdējo reizi atceros, kad skrēju stafetēs SpringCup ar M. Merz, tas ļoti labi redzams ir uz ceļa, ka tu skrien savā noteiktā ātrumā, un blakus sportists, vienkārši attālinās.. ) Edgars attālinājās.. Atzīmējāmies pēdējā kp, skrienam pa skaisto sveču izrotāto finiša koridoru! Edgars atzīmējas un es arī, pēc 1sek! Sveicu Edgaru un es sapratu, ka otrais. Emocijas virmoja pa gaisu, jo abiem labs piedzīvojums, izskrienot pa mežu! Tad pēc brītiņa jau tuvākie konkurenti ar atskrēja un katram jau bija savs stāsts par piedzīvoto! Pēkšņi Edgars pasniedz man roku, es nesapratu to mājienu, bet tad parāda savu split lapiņu – tur parādās, ka pēdējā taurenī viņš ir sajaucis kp secību un līdz ar to DQ. Gadās arī tā!

Paldies OK Ogre par sacensību noorganizēšanu un Lāčplēša dienas noskaņas radīšanu!

Bildes no mača!

Mans izskrietais ceļš

Rezultāti

Posmu laiki

p.s man te no malas viens sportists raksta, ka 1.vieta tomēr esot jābūt vakantai, jo viņš nebija ieradies uz šo maču! Var jau būt, iespējams šis X cilvēks kaut ko parādītu, jo trenējas ar Pasi Ikonen Somijas mežos.