Bumbukalna mežs ir vērtīgs jebkuram orientieristam. Es teiktu – viens no baudāmākajiem apvidiem Latvijā! Atzīstu, ka distancē (25.04.) pieļāvu kļūdas. Vislabāk patika skriet ar jaunajiem elties grupas sportistiem-Artūru Pauliņu un Jāni Kūmu, kurus panācu pie 4.kp tik cerēju, ka vairāk sadarbosimies ;).

Kādam jābūt elites orientieristam? – Mana atbilde būtu- spēja pielāgoties jebkura apvidus īpatnībām, izvēloties pareizo ātrumu un taktiku distances veikšanai. Jau vairākus gadus, skrienot elites grupā, man ir izveidojusies pietiekama pieredze, lai varētu izdarīt secinājumus par kartēm, apvidiem, sportistiem. Kā jau citā rakstā teicu, esmu patīkami pārsteigts par mūsu jaunajiem sportistiem, kas pirms gada vēl startēja junioru grupā un arī bija Latvijas junioru izlases sastāvā. Novēlu viņiem kāpt augstāk pa orientēšanās trepītēm, kuras, pēc manām domām, ir gandrīz vai bezgalīgas, jo man šķiet, ka nav iespējams bez kļūdām veikt nevienu distanci! Var noskriet atbilstoši savam sagatavotības līmenim. Tāpat pēc starta, analizējot distanci, var atrast vēl labāku, precīzāku un ātrāku ceļu no punkta līdz punktam, salīdzinot ar sacensību laikā izvēlēto. Runājot par mani, domāju, ka esmu pusceļā, lai sasniegtu ko vairāk un mēģinu celt savas prasmes šajā sporta veidā piedaloties ne tikai sacensībās, bet arī treniņos ārpus LV. Analizējot vēl vairāk, rodas jautājums, cik laika elites spotists iegulda skrienot kartēs? Vai tikai piedaloties sacensībās var satrenēties?