2019 neliels atskats.

Lielākais gandarījums ir par labi padarītu darbu – startu Jukolā! Iznācu 5.v, etapā 3. laiks. Tas bija emociju pilns skrējiens, jo no paša starta bija liels bars (man bija 2.etaps jāveic). Komanda beigās palika 10.v. Tik atceroties pēdējos kp distancē palikām divatā ar Anders Norbeg (attēlā redzams) un situācija pieprasīja, lai abi sadarbojamies tieši pirms kp ieejas. Jāsaka mums tas izdevās! Distances lielāko daļu Anders vilka lielo baru un beigās, kad viņš bija vienatnē ar mani, sāka atslābt un nezināja kur īsti ir kp. Es ātri noreaģēju un piefiksēju pēdējo piesaisti un uzsitot uz pleca teicu – GO Anders, straight – there is Control! Tas bija mūsu farsta kp un nedaudz pa labi nost no citiem kp. Tur notikumi jau veidojās jau no paša sākuma, bet galvenais ko saku un vienmēr esmu teicis – stafetes ir 2x vieglāk skriet nekā individuālās distances. Jautājums ir cits, kā mēs apkārtesošo situāciju spējam vērst sev par labu.

Bilde no instagram konta.

Otrs zīmīgs starts bija Pasaules čempionāta, Ostfold Norvēģijā vidējās distances fināla skrējiens. 34.vieta, atpaliku vairāk par 6min. R. Zērnis 22.v. Jāsaka godīgi vēl veselība nav līdz galam ok, cenšos tikt atpakaļ sportā no 2009. gada.. Lēnām, bet sāk jau sanākt. Daudz ko esmu uzzinājis kāpēc ar mani nav ne tā, kā vajag.. Nevēlos nevienu vainot, kā saka pats visu izdzīvoju. Uztaisīju mazu īsfilmu ~19min kopsavilkumā no Pasaules čempionāta un no kameru skatu punkta (raksta apakšā). Vidējā it kā ir mana top distance, kas patīk un spēju to godam arī noskriet augstvērtīgi, taču stafete sanāca vislabāk no Pasaules čemp. disciplīnām. Mums 9.vieta Es, E.Bertuks, R.Zērnis. Izskrēju 14sek aiz līdera (kopā ar baru atskrēju). Gandarījums un pat var teikt, punkts uz i ir šis skrējiens. No dažiem pat dzirdēju pārmetumu, ka varēju vēl labāk nekā 14sek noskriet.. tas man izklausās dīvaini, sejā neviens to nav teicis, tikai no citiem dzirdējis. Ar šo startu, kā arī skatoties kopumā Pasaules čempionāta sniegumu – mēs esam maza tauta, lielas ambīcijas. Tomēr jāsaka, ka mēs braucot uz šāda līmeņa sacensībām tās apmeklējam, nevis noskrienam atbilstoši savam līmenim. Tas arī pat attiecas nedaudz uz mani, jo nedrīkst taisīt eksperimentus ar sporta pārtiku.. Aizskaru tēmu lielām diskusijām, tomēr es to saku – 1. iemesls orientēšanās līmenis par zemu, 2.iemesls psiholoģiskais, kas ietver kopā būšanu un sacensību uztveri. Šie teiktu abi iemesli saplusojas un mēs kā LV komanda nespējam sevi realizēt līdz galam! Pārdomas, ja godīgi šis teksts vairāk domāts priekš manis, lai neaizmirstu spilgtākos notikumus.

Leave a Reply

Your email address will not be published.

This site uses Akismet to reduce spam. Learn how your comment data is processed.

Back To Top