Martins, Dmitrij, Timo

Daudzi gaida manas pozitīvās emocijas pēc šīm sacensībām. Jā, jūtos kā uzvarētājs 🙂 neskatoties uz to, ka Dmitrijam zaudēju abas dienas. Augstais sacensību organizatoriskais līmenis daudziem sportistiem lika iekšēji sasprindzināties vairāk, nekā citās sacensībās. Jā, visi ir stipri, bet rezultāti mani tomēr pārsteidza. Ar lielu atrāvienu no manis palika 3.v. – 6.v., tas mazliet lika aizdomāties, turklāt gandrīz 7min divu dienu summā  tomēr ir liels laiks. Kas ir tas rādītājs, lai spētu sasniegt augstvērtīgu rezultātu (nav obligāti jāizcīna 1.v.) – ātrums, tehnika, psiholoģiskais faktors? Domāju, ka tas ir atkarīgs no daudz kā, tomēr katram pašam ir jāpaskatās uz sevi un jāapzinās savas spējas un sava vieta.  Visi nevar būt pirmie vai pēdējie. Viss lielais gandarījums slēpjas savu spēju robežā un to noteiktā izpildījumā. Gan jau daudzi pēc sacensībām zīmē savu izskrieto ceļu pa mežu, tā ir laba un vajadzīga lieta, vislabāk, ja blakus ir kāds, kas palīdz izanalizēt distances tehnisko pusi. Man šķiet, ka šajā sporta veidā ir grūti izskriet perfekti distanci un finišā pateikt, ka neviens mani neapskries.. Apskries, kaut vai Tjerī vai kāds cits top klases sportists. Rodas jautājums, kāpēc citi sportisti ir stiprāki par mani? Viņi vienkārši zina mazliet vairāk par tevi, kas ir vajadzīgs tieši katram no viņiem orientēšanās. Tā, ka turpinām trenēties un celt savu līmeni! 😉

Pēc šīm sacensībām pirmajā dienā uzskatu, ka rupjas kļūdas nepieļāvu, tomēr bija daži etapi, kur citi mani apskrēja, tāpēc pašam ir neizpratne, kāpēc? Varbūt par lēnu esmu bijis tieši skrienot pa ceļiem, vai arī augums neļāva tik ātri pārvietoties pa aizaugušo mežu. Tie ir tikai atsevišķi etapi, kas parāda, ka varēju labāk. Katrs, paskatoties split laikus, pie sevis noteikti tā nodomā. Uzskatu, ka tomēr jāvelta lielāka uzmanība kopējam izpildījumam, un tad, mazliet uz dažiem etapiem, kas netika pilnībā izprasti.

Otrajā dienā pārsteigums bija lielais purvs, un atceros, ka somi man vēl pirms starta prasīja, kas ir tie zaļie krustiņi.. Ārvalstīs, cik zinu, arī Igaunijā, reti zīmē izgāztās saknes. Man bija 2 rupjas kļūdas uz 4.kp un uz 20.kp. Sākumdaļas kļūda bija tā, ka saknes bija tik daudz apkārt, ka savā ātrumā nespēju uztvert pie kuras saknes atrodos, līdz ar to mazliet apjuku, zināju, ka esmu tepat, pie kp, bet nepārliecinoši. Uz 20. kp nācās skriet divas reizes. Nebija iespējams pareizs tehniskais izpildījums – pēdējā piesaiste purva stūris, tad ieloks, pretī bedres un virzienā pēc bedrēm bija jābūt manai mikroieplakai.. taču nekā – priekšā līdzenums un ne miņas no kp.. Nācās skriet atpakaļ uz purvu un izmest loku vēlreiz, un šoreiz kp. izdevās atrast, man par pārsteigumu mazliet tālāk, nekā iekšēji pēc savas attāluma sajūtas iztēlojos. Aptuveni 1min kļūdījos, bet pārējie kp. bija pārliecinoši un, pēc manām domām, tehniski pareizi “paņemti”.

Magnēta lapā info par sacensībām, rezultāti.

TuMe 5.v. Finnspring

Vakar atgriezos no FinnSpring 28-29.04 sacensībām Somijā. Savā Turun Metsankavijat kluba sastāvā izcīnījām 5.vietu. Esa, Es, Jānis, Edgars. (GPS ar pirmo un otro etapu, mans skrietais ceļš sākas 11:22:00).

Citi etapi un sacensības  ar GPS – šeit

Rezultāti pa etapiem.

Video no Finnspring: